Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi

Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi

Tālrunis: +371-67027587; e-pasts: info@zmni.lv
Valsts SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”
Republikas laukums 2, Rīga, LV-1010, Latvija

Vispārīgais stratēģiskais mērķis

 “Īstenot pārvaldījumā nodoto valsts teritorijas attīstībai stratēģiski svarīgu valsts īpašumu – meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju – un meliorācijas kadastra uzturēšanu, nodrošinot lauksaimniecības un mežsaimniecībaszemes resursu ekonomiski izdevīgu, videi draudzīgu un sociāli atbildīgu ilgtspēju”

Lai turpinātu uzsākto attīstību, ZMNĪ ir noteikusi vispārējos stratēģiskos mērķus: nefinanšu un finanšu rādītājus, un to sasniegšanai izvirzītos uzdevumus laika periodam no 2020. gada līdz 2023. gadam:

  1. Nodrošināt būvniecības procesu videi draudzīgā veidā: projektos paredzot videi draudzīgas meliorācijas sistēmas elementus un grunts atkārtotu izmantošanu; nepieļaut apkārtējās vides piesārņošanu ar atkritumiem un naftas produktiem;
  2. ievērojot “Latvijas Bioekonomikas stratēģija 2030” noteikto, veicināt SEG emisiju samazināšanu lauksaimniecības un meža zemēs – tā iesaistoties  un sekmējot klimata neitrālas tautsaimniecības attīstību visos tās sektoros;
  3. nodrošināt optimālo zemes mitruma režīmu atbilstoši zemes teritoriālajā plānojumā noteiktajam izmantošanas mērķim, saglabājot tradicionālo atklāto lauku ainavu un novēršot zemes un ūdensnoteku pārpurvošanos, kā arī aizaugšanu ar mazvērtīgiem krūmājiem un invazīvajiem augiem (piem., Sosnovska latvāni). Veicināt ilgtspējīgu zemes resursu produktivitāti, kā arī infrastruktūras attīstību, nodrošinot iedzīvotāju dzīves vides kvalitātes un lauku teritorijas attīstības iespējas polderētajās zemes platībās;
  4. nodrošināt hidrotehnisko būvju darbību, lai pasargātu polderētās platības no applūšanas, radot iespēju zemes ūdens režīma regulēšanai un meliorēto zemju izmantošanai ilgtspējīgai un konkurētspējīgai ražošanai;
  5. piedalīties Plūdu riska mazināšanas pasākumu programmas 2016.–2021. gadam un Sākotnējā plūdu riska novērtējuma 2019.-2024. gadam īstenošanā, kā arī Upju (Daugavas, Lielupes, Ventas, Gaujas) baseinu apgabala konsultatīvās padomes darbā, tā iesaistoties klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanā plūdu un ūdensnoteku krasta erozijas novēršanas un to pārvaldīšanas pasākumu īstenošanā;
  6. nodrošināt Rīgas HES ūdenskrātuves inženiertehnisko aizsargbūvju ekspluatāciju un uzturēšanu, ar to palīdzību novērst plūdu riskus Ogres, Ikšķiles un Rīgas pilsētās, kā arī Ķekavas, Ķeguma, Salaspils novada apdzīvotajās vietās, novērst apkārtējās infrastruktūras appludināšanas varbūtību;
  7. atjaunot vai pārbūvēt lauku teritorijās izveidotās VM un VNM sistēmas, kuru īstenošanas projektiem nepieciešami lieli kapitālieguldījumi;
  8. nodrošināt par ES līdzekļiem pārbūvēto vai atjaunoto VM un VNM sistēmu atbilstību projektu mērķiem vismaz piecus gadus, tostarp prioritāri gādāt par minēto objektu uzturēšanu un ūdensnoteku apauguma novākšanu.
  9. atjaunot, modernizēt un uzturēt MH posteņus. Veikt novērojumus, mērījumus un aprēķinus. Nodrošināt hidrometrijas datu pieejamību sabiedrībai;
  10. izdot tehniskos noteikumus meliorētajās zemēs un ekspluatācijas aizsargjoslās ap meliorācijas būvēm un ierīcēm, lai novērstu applūdināšanas apdraudējuma varbūtību jau būvju projektēšanas stadijā, kā arī nodrošinātu pēc šiem projektiem iegūto objektu drošumu;
  11. uzturēt melioratīvo tehnisko dokumentāciju;
  12. uzturēt MKIS, veikt meliorācijas kadastra datu digitalizāciju par lauksaimniecības un mežu zemēm 2,1 miljonu ha platībā, kā arī nodrošināt datu pieejamību sabiedrībai tīmekļa vietnē www.melioracija.lv. Sniegt meliorācijas kadastra informāciju Valsts vienotajam ģeoportālam;
  13. sabiedrības interesēs integrēt MKIS vienotā lokā ar citām valsts informācijas sistēmām: BIS; LAD lauku reģistra ģeogrāfiskās informācijas sistēmu; LVM GEO informācijas sistēmu; VMD ģeogrāfiskās informācijas sistēmu; VZD apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmu.
  14. sniegt interesantiem digitālā veidā informāciju par valsts teritoriju daļas attīstības iespējām un ierobežojumiem, tā palīdzot pieņemt saimnieciski izdevīgus lēmumus un nodrošinot zemju kvalitatīvu apsaimniekošanu;
  15. nodrošināt sabiedrībai informāciju meliorācijas sistēmām mobilajās ierīcēs ar atrašanās vietas ģeolokāciju, kā arī tīmekļa vietnē www.melioracija.lv
  16. piedaloties meliorācijas praktiskās zinātnes pētījumos, īstenot EK LIFE programmas līdzfinansēto projektu Nr.LIFE18 IPE/LV/000014 – LIFE GOODWATER “Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdeņu kvalitātes stāvokļa sasniegšanai”, veicot meliorācijas praktiskās izstrādnes ūdensobjektu stāvokļa uzlabošanai un integrēt tās turpmākajā upju baseinu apsaimniekošanā, kā arī īstenot  demonstrācijas pasākumus  un  nodrošināt paraug prakšu turpmāku pielietošanu un plašāku piemērošanu, kas būtu atzīti par efektīviem ūdens stāvokļa uzlabošanai, un var būt piemērojami arī citiem ūdensobjektiem;
  17. veidot sabiedrības izpratni par meliorācijas ietekmi ilgtspējīgas lauksaimniecības un mežsaimniecības veidošanā;
  18. pārvaldījumā esošo valsts nekustamā īpašuma objektu: telpu un zemju, kuras šobrīd izmanto valsts iestādes valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, telpu un zemju, kuras ir piedāvājamas nomai brīvajā tirgū un nākotnē var tikt izmantotas valsts iestāžu vajadzībām, uzturēšanu un apsaimniekošanu.

Pārvaldījumā esošo valsts nekustamo īpašumu sastāvā ietilpstoši nekustamā īpašuma objekta veidi ir:

I. Zemes vienības – 111 vienības ar kopējo platību 1071,3 ha:
1) lauksaimniecības zeme – 274,5 ha;
2) zeme, kas piesaistīta administratīvām ēkām, palīgēkām – 34,2 ha;
3) zeme zem/pie sūkņu stacijām – 21,9 ha;
4) zeme zem/pie dambjiem – 400,6 ha;
5) zeme pie hidromezgliem – 8,9 ha;
6) zeme zem/pie kanāliem – 316,5 ha.

II. Būves:
1) biroja ēkas 35 621,0 m² platībā – 18 gab., tai skaitā augstceltne 26 stāvu augstumā;
2) palīgēkas 4013,8 m² platībā – 33 gab.;
3) garāžas ēkas 452,1 m² platībā – 5 gab.;
4) īslaicīgās apmešanās ēkas 367,7 m² platībā – 1 gab.;
5) polderu sūkņu stacijas 40 gab.

III. Inženierbūves:
1) dambji – 425,96 km garumā;
2) hidromezgli, regulatori un laipas – 35 gab.;
3) regulētas ūdensnotekas – 13 873,03 km garumā;
4) MH posteņi – 46 upju posteņi, 6 ezeru posteņi, 4 drenu posteņi.