Valsts meliorācijas sistēmu (turpmāk – VMS) inventarizāciju organizē Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (turpmāk – ZMNĪ). VMS iepriekš tika inventarizētas 1988. gadā. Pa šo laiku to stāvoklis un arī izvietojums dabā dažādu pārbūves procesu rezultātā ir būtiski mainījies, un šī inventarizācija vairs neatspoguļo VMS patieso stāvokli.
VMS inventarizācija jāveic 14 tūkstoši kilometru valsts nozīmes ūdensnotekām un 434 kilometriem valsts polderu aizsargdambjiem. Jaunā inventarizācija tiek veikta atbilstoši izstrādātajai metodikai.
Inventarizācijas veikšanai izdalāmi sekojoši posmi:
1. Inventarizējamā objekta kamerāla izpēte, izmantojot pieejamos datu avotus – ģeotelpiskos datus, aerofotografēšanas un aerolāzerskenēšanas datus, Meliorācijas kadastrā pieejamo informāciju.
2. Nepieciešamo datu sagatavošana apsekojumu veikšanai dabā – datu apkopošana un identificēšana.
3. Apsekošana dabā. Situācijās, ja aerofotografēšanas vai aerolāzerskenēšanas, vai abu šo datu avotu kombinēta izmantošana sniedz atbilstošu un sasniedzamajam mērķim pietiekamu informāciju, apsekojums dabā var nebūt nepieciešams.
4. Visu iegūto datu apkopošana un analīze.
5. Iegūtās informācijas pārskatīšana un eksperta vērtējums.
VMS inventarizācijas veikšanai nepieciešamo datu ievākšanai, apstrādei un apkopošanai Meliorācijas kadastra ģeogrāfiskajā informācijas sistēmā ir izveidota atbilstoša datu kopa InventarizationData (Inventarizācijas dati).
Datu ievākšanai dabā tiek izmantota mobilā lietotne LVM GEO Mobile (bez maksas pieejama Windows, iOs un Android operētājsistēmām), veicot pierakstīšanos lietotnē ar autorizētu saiti, var piekļūt inventarizācijas datiem. Piekļuvi autorizētajai saitei un Meliorācijas kadastra datubāzei nodrošina ZMNĪ.
2022. gadā, izstrādājot metodiku un veicot tās aprobāciju, tika veikta inventarizācija 277,43 km valsts nozīmes ūdensnotekām un 12,52 km aizsargdambjiem.
2023. gadā tika inventarizētas 427,89 km valsts nozīmes ūdensnotekas un 113,74 km aizsargdambji.
2024.gadā tika inventarizētas 514,24 km valsts nozīmes ūdensnotekas un 100,83 km aizsargdambji.
Līdz ar to ir pabeigta prioritārā pasākumu plānā vidējam termiņam paredzētā trīs gadu (2022., 2023., 2024) valsts nozīmes ūdensnoteku un aizsargdambju inventarizācija.
Nenoinventarizēti ir palikuši 12`796 km valsts nozīmes ūdensnoteku un 207 km aizsargdambju.
Valsts meliorācijas sistēmu atjaunošanas kārtība
VMS atjaunošanu organizē ZMNĪ. Tā kā atjaunošanai paredzētie līdzekļi nenodrošina visu VMS sakārtošanu atbilstoši prasībām pret tām, ir izstrādāta darbu veikšanas rindošanas kārtība – kritēriji pēc kuriem tiek izvēlēti prioritārie objekti.
Atjaunojamo objektu izvēlē izmanto VMS apsekošanas rezultātus, sūdzības par VMS neapmierinošā stāvokļa dēļ applūstošajām teritorijām, VMS ietekmēto atkarīgo teritoriju platību un zemes īpašumu daudzumu sateces baseinā, tiek vērtēts periods, kopš veikti pēdējie atjaunošanas darbi attiecīgajā VMS, kā arī VMS inventarizācijā iegūtos rezultātus. Pagaidām inventarizācija ir veikta nelielai daļai VMS, daļai Zemgales reģionā un Kurzemes daļā, kur VMS ietek Baltijas jūrā.
Attiecīgi, saņemot Eiropas Savienības atbalsta fondu finansējumu, objekti secīgi tiek pieteikti atbilstoši novērtētajiem kritērijiem. Līdz šim VMS atjaunošana un pārbūve veikta galvenokārt ar Eiropas Savienības ELFLA, ERAF un ESSF fondu atbalstu.
2024.gadā uzsākta Eiropas Savienības Atveseļošanās noturības mehānisma investīciju fonda apguve, ir izvēlēts 21 VMS objekts.