Polderis – nosusināta platība, kas ar aizsargdambjiem norobežota no uzplūstošiem ūdeņiem un no kuras ūdens noteci novada sūknējot.
Poldera sateces baseins – teritorijas, arī piegulošās platības, no kurām tiek novadīta virszemes un pazemes ūdeņu notece no poldera platības.
Poldera platība – teritorija, kura līdz aizsargdambju būvniecībai applūda aplēses palos vai plūdos un tiek aizsargāta no pārmitrināšanas un kuras notece tiek pārsūknēta ar sūkņu staciju.
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (turpmāk – ZMNĪ) uztur darba kārtībā 99 aizsargdambjus 431,8 kilometru kopgarumā un 40 polderu sūkņu stacijas.
Kopējā ar aizsargdambjiem norobežotā polderu platība Latvijā ir 32 108 hektāri.
Polderu sateces baseinu kopējā platība ir 66 782 hektāri.
Polderu izvietojums pa reģioniem ir nevienmērīgs. Visvairāk polderu koncentrējas ap Lielupi un Babītes ezeru, Dienvidkurzemes novadā un ap Lubāna ezeru. ZMNĪ apsaimniekoto polderu sadalījuma pa reģioniem platības ziņā lielākais apjoms ir Zemgales reģionā – 12 polderi ar kopējo sateces baseina platību 18772 ha. Pēc polderu sateces baseinu platības nākošie ir Kurzemes reģions – 10 polderi ar kopējo platību 12515 ha, Latgales reģions – 7 polderi ar kopējo platību 9967 ha, un Vidzemes reģions – 3 polderi ar kopējo platību 4520 ha.
ZMNĪ pārziņā ir 8 Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju sūkņu stacijas un 8,63 kilometri aizsargdambju, kuru aizsargā 3779 ha polderu platības ap Rīgas HES ūdenskrātuvi – Salaspils un Ogres novados.
Pierīgas teritorijā – Ādažu novadā visu esošos polderu, un Mārupes novadā polderiem uz dienvidiem un austrumiem no Babītes ezera – polderu apsaimniekošanu pašvaldības ir pārņēmušas savā pārziņā.
